Ingmārs Līdaka - mūsu dusmas sakrīt.

Tikai šodien noskatījos Ingmāra Līdakas runu no Saeimas tribīnes. Ja nu, kāds nav redzējis, pievienoju video.

http://www.youtube.com/watch?v=pLQNEa9BM74

Var pārmest Līdakam to, ka viņš ne tuvu nav bijis politiķis - darītājs, taču man simpatizē tas, ka viņu kaitina tās pašas lietas, kas mani. Man ir patiess prieks, ka viņam kāda kreisā teiktais aizkaitināja līdz baltkvēlei. Tā tam ir jābūt! Ir pārāk maz lietu, kas mūs - latviešus, kaitina nacionālā plāksnē. Latviešiem ir jādusmojas par ikgadējām 9. maija svinībām Rīgā, latviešiem ir jākremt situācija Rīgas Domē, latviešiem ir jāgriež zobus par Krievijas karogiem mašīnās. Bet pats svarīgākais - mums ir jābūt latviešiem. Mums ir jāzin sava vēsture, jāpazīst sava kultūra, jāmīl sava valsts, jāciena mūsu simboli, jārunā tīrā latviešu valodā, jāklausās latviešu mūzika un, ja ikviens latvietis to darīs, tā jau būs puse no uzvaras. Kas, manā izpratnē ir uzvara ? Latviska, patriotiska, nacionāla Latvija. Un šis ir būtiskākais jautājums, jo bez latviešiem, Latvija kļūs par latviju. Krieviem, ukraiņiem, tadžikiem u.c. - viņiem nav ne vainas, tas pret ko es vēršos ir tikai un vienīgi elementārs "cieņas pret valsti kurā Tu dzīvo" jautājums. Zināt valodu [un, kas ne mazāk svarīgi - lietot un prast lietot] un cienīt mūsu simbolus nav par daudz prasīts.
Lai gan man pat vairāk par vienu nelojālu nelatvieti uztrauc nelojāli latvieši, kuri nobalso par krievu partijām, ka ir latvieši, kuriem nacionālais jautājums vispār nav svarīgs.